Apraksts
2004. gada augustā Preiļos, Cēsu ielā tika atklāts Holokausta upuru memoriāls. Tā arhitekts ir Sergejs Rižs, bet idejas autors un finansētājs ASV dzīvojošais novadnieks Dāvids Zilbermanis. Memoriāls atrodas teritorijā starp ebreju pilsoņu kapiem un ebreju iedzīvotāju nošaušanas bedrēm.
Pirmie ebreji Preiļos ieradās 19. gadsimta sākumā, kad sāka veidoties Preiļu miests. Tajā laikā izveidota arī ebreju pilsoņu kapsēta.
Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas datiem no 1662 Preiļu iedzīvotājiem 847 (51%) bija ebreji. Lielākā daļa no tiem bija tirgotāji, amatnieki, kā arī inteliģences pārstāvji – ārsti un skolotāji.
Ienākot vācu nacistu armijai 1941. g. 28. jūlijā, 9. un 10. augustā tika iznīcināti vairāk nekā 720 Preiļu un tuvākās apkārtnes ebreju. Pēc kara daži ebreji atgriezās Preiļos, taču kopienu atjaunot vairs neizdevās.
2013. un 2014. gadā vācu jauniešu biedrības L.O.T. studenti un tās vadītājs Klauss Peters Rekss veica sakopšanas un pieminekļu attīrīšanas darbus ebreju pilsoņu kapsētā. Tika izveidota kapsētas karte.
2015. gadā pēc Dāvida Zilbermaņa iniciatīvas, ar viņa finansējumu un ziedojumiem pie ieejas ebreju pilsoņu kapsētā, ceļā uz Holokausta upuru memoriālu tika atklāta piemiņas arka ebreju kopienai Preiļos. 2018. gadā biedrība “Preiļu memoriāls” (priekšsēdētājs Sergejs Rižs) veica šurfēšanas (atrakšanas) darbus ebreju nogalināšanas vietā blakus ebreju pilsoņu kapsētai. Tika atklātas trīs bedru vietas. Materiālās liecības pēc konservācijas apskatāmas Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja pamatekspozīcijā Raiņa bulvārī 28.
Muzeja speciālisti piedāvā apmeklētājiem izglītojošo programmu “Domāt par holokaustu nozīmē domāt pašam par sevi”. Programma sākas muzeja ekspozīcijā un noslēdzas Holokausta upuru memoriālā. Memoriāls kopā ar kapsētu tiek izmantots sabiedrības izglītošanai kā muzejs zem atklātām debesīm.
Pirmie ebreji Preiļos ieradās 19. gadsimta sākumā, kad sāka veidoties Preiļu miests. Tajā laikā izveidota arī ebreju pilsoņu kapsēta.
Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas datiem no 1662 Preiļu iedzīvotājiem 847 (51%) bija ebreji. Lielākā daļa no tiem bija tirgotāji, amatnieki, kā arī inteliģences pārstāvji – ārsti un skolotāji.
Ienākot vācu nacistu armijai 1941. g. 28. jūlijā, 9. un 10. augustā tika iznīcināti vairāk nekā 720 Preiļu un tuvākās apkārtnes ebreju. Pēc kara daži ebreji atgriezās Preiļos, taču kopienu atjaunot vairs neizdevās.
2013. un 2014. gadā vācu jauniešu biedrības L.O.T. studenti un tās vadītājs Klauss Peters Rekss veica sakopšanas un pieminekļu attīrīšanas darbus ebreju pilsoņu kapsētā. Tika izveidota kapsētas karte.
2015. gadā pēc Dāvida Zilbermaņa iniciatīvas, ar viņa finansējumu un ziedojumiem pie ieejas ebreju pilsoņu kapsētā, ceļā uz Holokausta upuru memoriālu tika atklāta piemiņas arka ebreju kopienai Preiļos. 2018. gadā biedrība “Preiļu memoriāls” (priekšsēdētājs Sergejs Rižs) veica šurfēšanas (atrakšanas) darbus ebreju nogalināšanas vietā blakus ebreju pilsoņu kapsētai. Tika atklātas trīs bedru vietas. Materiālās liecības pēc konservācijas apskatāmas Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja pamatekspozīcijā Raiņa bulvārī 28.
Muzeja speciālisti piedāvā apmeklētājiem izglītojošo programmu “Domāt par holokaustu nozīmē domāt pašam par sevi”. Programma sākas muzeja ekspozīcijā un noslēdzas Holokausta upuru memoriālā. Memoriāls kopā ar kapsētu tiek izmantots sabiedrības izglītošanai kā muzejs zem atklātām debesīm.