13.05.2026 16:32
Autors: Visit Preiļi
Turpinām rakstu sēriju par stāstniekiem un gidiem tūrisma objektos Preiļu novadā. Šoreiz stāsts būs par īpašu, šarmantu, ļoti zinošu un ar īpaši rafinētu humoru apveltītu personību.
Ir cilvēki, kas nevar sēdēt mierā, nevar neko nedarīt, vai arī, kā saka pats fotomākslinieks, fotovēsturnieks, Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs, foto grāmatu “Latgales ainavas” un “Latgalietis XXI gadsimtā” autors, Latvijā pirmā foto konkursa melnbaltajā fotogrāfijā "Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā" idejas autors, arī grāmatas "Gleizda metode" materiālu autors, aktivitāšu ģenerators, vispusīgs un vieds cilvēks, pasaules slavenā fotomākslinieka Jāņa Gleizda mākslas glabātājs, Pliča sētas saimnieks, Igors Pličs: “Nav jēgas darīt bez jēgas.”. Varētu teikt, ka tas ir Igora moto.
Viens no pēdējiem lielākajiem Igora projektiem ir Jāņa Gleizda piemiņas istaba “Pliča sātā”. Tas ir goda un cieņas apliecinājums pasaules slavenajam foto māksliniekam, vēl viena jēgpilna vieta personības, mākslinieka talanta, dzīves un darba izzināšanai, gan vietējiem ļaudīm, gan ciemiņiem un tūristiem no malu malām. “Pliča sātys” saimnieks Igors Pličs, ir izveidojis šo mākslinieka piemiņas istabu, rūpējas par Jāņa Gleizda mantojumā atstātajiem darbiem un priekšmetiem, kā arī stāsta par fotomākslinieka darbu un dzīvi apmeklētājiem ļoti saistošā – “Igora” stilā. Tā māk stāstīt tikai pats saimnieks, kas ir ar visu sirdi un dvēseli šajā mantojuma saglabāšanas procesā.
“Ak, kungs, cik daudz ir izbrāķētu, neizdevušos un arī nepabeigtu darbu. 87000 kadri no viņa dzīves un darba gājuma mantojuma ir digitalizēti. Vēl priekšā "Dainu skapī" 15 šuplādes ar negatīviem, kuri fotografēti, ja nekļūdos, līdz 1994. gadam. Dod, Dievs, spēku un izturību, lai nepaliek darbs iesākts un nepabeigts.” Tā saka Igors.
Vēl “Pliča sātā” ir skatāma apjomīga fotoaparātu izstāde ar stāstu par fotogrāfijas vēsturi, Latgales keramiķu ekspozīcija ar īpašiem stāstiem, apjomīga bibliotēka, senlietu kolekcija, kas pie Igora ir nonākuši dažādos interesantos ceļos un paglābti no iznīcības, tagad priecē apmeklētājus un tūristus. Lai noticētu mūsu teiktajam, ir pašiem jāaizbrauc ciemos uz “Pliča sātu” un jāizbauda atmosfēra un saimnieka stāstījums.
Šobrīd “Pliča sātā”, Preiļos, Raiņa bulvārī 9 ir apskatāma saimnieka pēdējo gadu mīļāko fotogrāfiju izstāde - pārdošana ar Latgales ainavām. Ainavu izmēri ir 50x90 un 50x60 cm. Tās ir drukātas uz kanvām, tāpēc liekamas pie sienām kā dekoratīvas gleznas. Izmantojiet šo vienreizējo iespēju iegūt savā īpašumā fotomāklinieka mīļākas Latgales ainavas (varbūt pat ar autora parakstu).
Šobrīd Igora darbi ir skatāmi Preiļu novada mākslinieku darbu izstādē “Pasaules lāpītāji” no 01.03.2026. līdz 30.04.2026. Roberta Mūka muzejā Galēnos. Izstādē piedalās mākslinieki, kuri dzīvo un strādā, vai kuru saknes ir meklējamas Preiļu novadā, un kuri visaktīvāk darbojas un ir redzami ne tikai novada, bet arī Latvijas kultūrtelpā, pārstāvot dažādas jomas, kas pamatā aptver, glezniecību, fotogrāfiju un keramiku.
“(..) mākslinieks nav nekas vairāk kā “pasaules lāpītājs”. Viņam jāsalāpa caurumi, kurus Dievam neizdevās aizšūt. Vai tad var iedomāties vēl cildenāku profesiju?”/Roberts Mūks/
Tāpat Latgales vēstniecībā GORS, 1. stāva semināru telpā, skatāma Latgales Fotogrāfu biedrības fotogrāfiju izstāde “Skatu mozaīka: daudzveidības harmonija”. Izstādes dalībnieki: Igors Pličs, Inga Ivanova, Juris Laizāns, Ivars Daugulis, Māris Justs, Ilona Timule, Eduards Utāns, Antons Vogulis, Ēriks Zlatkus, Ērika Baltiņa, Alvils Baltiņš, Gunārs Vilcāns. Koši, tēlaini un kontrastiem bagāti – tā var raksturot 12 fotogrāfu darbus. Tajā redzamas ainavas, ziedu kompozīcijas un radoši eksperimenti klusās dabas žanrā. Izstādes autori uzsver-tieši atšķirīgs skatījums uz fotomākslu raksturo fotogrāfiju Latgalē.
Jaunākais Igora projekts, kas ir ceļā uz atjaunošanu ir postaments pretī Grāfu borhu mantojumam - Preiļu muižas kapelai, kurš kādreiz turēja ozolkoka krustu. Krusta nav jau no 1950. gadu vidus. Igoram ar domubiedriem ir ideja to atjaunot, tikai no metāla. Ideju atbalstīja arī Preiļu Vissvētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudze dekāns Jānis Stepiņš. Atbalstītājs, kurš 60 gadu nedzīvo Preiļos, atbrauca no Rīgas speciāli un atveda rasējumu ar izmēriem. Naudiņu materiāliem ir vienošanās savākt ar domubiedriem. Ar Preiļu novada arhitekti Agniju Pastari saskaņoti krāsu toņi. Tehnikuma Koka un metāla mākslas nodaļas vadītājs Arvīds Verze ar audzēkņiem apņēmies atliet bronzā “mūciņu”. Paldies atbalstītājiem-meistariem Kristiānam Vjaksei, Jānim Dorofejevam, Aināram Lācim, Jānim Džeriņam, Edgaram Vaivodam no Preiļu BJSK un Preiļu 2. pamatskolai.
Citāts no Riharda Sisojeva raksta:
Vakar iesākās darbs pie iniciatīvas grupas izteiktās idejas (autors Igors Pličs & co) - atjaunot pelēcīgo un daudziem arī maz izprotamo mūra kubu iepretīm kapelai.
Redzamais mūra kubs, domājams, ir saistīts ar Preiļu muižas pirmās kapsētas vēsturi. Pirmā zināmā miesta iedzīvotāju kapsēta atrodas uzkalniņā aiz muižas parka Ziemeļu vārtiem (Raiņa bulvāra galā), bet 19.gs sākumā, izbūvējot muižnieku Borhu ģimenes kapelu, teritorija tika būtiski ietekmēta. Domājams, ka pelēcīgais postaments ir atlikusī daļa no Preiļu pirmās kapsētas piemiņas krusta. Šobrīd nav zināms tā izveides laiks — vai tas tur atradies līdz kapelas celtniecībai, vai arī tapis pēc tam, simboliski iezīmējot kapsētas teritoriju. Paredzēts apsekot postamentu un novērst laika gaitā radušos bojājumus, to nokrāsot un atgriezt tā virsotnē krustu, kas jau daudzus gadus tur nav skatāms.
Īpašs prieks, ka postamenta tīrīšanas laikā tika atklāts arī tā iekšienē esoša ozolkoka krusta fragments - autentisks vēstures fragments, kas ļauj iztēloties kā šī vieta izskatījās agrāk. Ļoti gribas cerēt, ka Preiļu novada pašvaldība ir kāda atmiņu saglabājoša institūcija, kura spēs novērtēt šo atradumu, kas ir daudz vairāk kā tikai pusei sapuvis koka gabals. Muižnieku pīšļiem — kapela, miesta iedzīvotājiem — piemiņas krusts.
Lai izdodas!
