Jāzeps Baško dzimis 1889.gada 9.janvārī Daugavpils apriņķa Jasmuižas pagasta (tagad Rušonas) Kastīrē zemnieku daudzbērnu ģimenē. Jāzeps bija jaunākais no bērniem un viņam jau agrā bērnībā, ejot ganu gaitās, nācās pelnīt dienišķo maizi visai ģimenei. Spītējot nabadzībai, vecāki ļāva Jāzepam apmeklēt skolu – sākumā Jasmuižas pamatskolu, pēc tam arī Preiļu divgadīgās skolas pilnu kursu (3+2 gadi). Brālis Kazimirs tajā laikā jau strādāja Krievijā Belostokas dzelzceļa stacijā un paņēma Jāzepu pie sevis, lai sagatavotu iestājai Belostokas reālskolā. 1908.gadā Jāzeps beidza šo skolu ar izcilību, vēlāk turpinot mācības Lielkņaza Vladimira karaskolā, kuru beidzot 1910. gadā, tika nosūtīts uz sapieru bataljonu Smoļenskā. 1911. gadā viņš brīvprātīgi pieteicās virsnieku Gaiskuģniecības skolas aviācijas nodaļā. Šeit 1912. gada 15. augustā 4 lidotāju grupā Jāzeps veica pirmo gardistances lidojumu ar gaisa balonu, veicot 900 verstis un pavadot gaisā 15 stundas. 1912. gada septembrī Jāzeps beidza Gaiskuģniecības skolu un kļuva par 7. Gaiskuģniecības rotas jaunāko virsnieku, bet jau 1913. gadā turpināja izglītību Gatčinas kara aviācijas skolā, kuru beidzot ieguva kara lidotāja specialitāti. Ievērojusi Jāzepa izcilās lidotāja spējas un talantu, virspavēlniecība nolēma atstāt viņu par skolotāju Gaiskuģniecības skolā, taču visus plānus izjauca 1. pasaules karš. Sākoties karam, J. Baško tika nozīmēts 6. armijas 13. aviācijas rotā. Drīz Baško saņēma uzdevumu – organizēt bumbvedēju nodaļu. Šai nodaļai vajadzēja izmantot jaunos, tajā laikā lielākos, 4 motoru lidaparātus – „Iļja Muromec”. Jāzeps Baško veica neskaitāmus kaujas lidojumus, viņa vadībā tika izcīnītas daudzas kaujas, kurās viņš guva ievainojumus, no kā ļoti cieta viņa veselība. Taču arī nopelnu viņam bija daudz. Kara laikā viņš veica apmēram trešdaļu no visa Krievijas bumbvedēju kaujas lidojumu skaita. Ar lidmašīnu ”Iļja Muromec” viņš sasniedza 4 pasaules aviācijas rekordus. Jāzeps Baško tika apbalvots ar visiem tā laika Krievijas ordeņiem – 4 Jura krustiem, Jura ordeni, Jura ieroci, 2 Vladimira, 2 Staņislava, 3 Annas ordeņiem. Kopumā J. Baško tika atzīts par izcilāko bombardētāju pasaulē un par vienu no izcilākajiem pasaules lidotājiem vispār – viņa vārds ierakstīts Luija Blerio Zelta grāmatā (Parīzē), t.i., pasaules labāko lidotāju Zelta grāmatā. Kad, beidzoties karam, tika parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju, latviešiem bija atļauts repatriēties no Krievijas. J. Baško nolēma doties uz mājām. 1922. gadā sāka strādāt Latvijas armijā par Aviācijas divīzijas komandieri, uzņemdamies rūpes arī par bumbu izvagotā Spilves lidlauka savešanu kārtībā, divīzijas reorganizēšanu, lidojumu reglamenta izstrādāšanu un citiem ar Latvijas aviācijas organizēšanu saistītiem darbiem. Sākumā Latvijas aviācijā vajadzēja iztikt ar nolietotiem vāciešu pamestiem lidaparātiem. 1924. gadā Aviācijas divizions saņēma jaunas lidmašīnas no Itālijas. Tolaik nebija pietiekamas lidojuma drošības, un lidotāji bieži avarēja un pat zaudēja dzīvības. Turpinot darbu pie Latvijas aviācijas veidošanas, J. Baško, kopā ar Bruņošanās pārvaldes pārstāvjiem, devās uz Angliju, Čehoslovākiju un citām valstīm kara lidmašīnu iegādes nolūkos. Paralēli tiešajam darbam Aviācijas pulka vadīšanā, viņš lasīja lekcijas Aviācijas skolā, Aizsargu aviācijas lidotājiem, Kara skolā, Virsnieku skolā un pat Katoļu garīgajā seminārā. Jāzeps Baško deva savu ieguldījumu arī jauno lidotāju apmācībā, sarakstot grāmatas: ”Aironavigācija”, kas ir pirmā grāmata par aviāciju latviešu valodā, ”Gaisa flotes darbība” un ”Ātruma grafiks”. Ražīgs bija viņa darbs militārajā rakstniecībā: viņš ir sarakstījis daudzas speciāla rakstura grāmatas, rakstus periodiskajā presē – „Latvijas Kareivī”, „Spārnotajā Latvijā”, „Aizsargā” u.c. Tapa arī jaunas grāmatas – „Aviācijas taktika”, „Aviācijas darbība piemēros” u.c. Viņš bija arī „Latviešu konversācijas vārdnīcas” līdzstrādnieks un tai devis lielāko daļu rakstu par aviāciju un gaisa kuģniecību. 1929. gadā Jāzepu Baško komandēja uz Augstāko kara skolu un pēc tās beigšanas viņu pārvietoja uz Tehniskās divīzijas pārvaldi un iecēla par štāba priekšnieku un aviācijas inspektoru, bet 1938. gadā – par Armijas aviācijas priekšnieku, kuram pakļāva Aizsargu aviācijas pulku un Latvijas Aeroklubu. 1938. gadā Jāzepu Baško paaugstināja par ģenerāli. Par lielo ieguldījumu Latvijas aviācijas attīstībā viņš tika apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru (1929.g.), Viestura ordeņa II šķiru, kā arī ar daudziem ārvalstu ordeņiem: Somijas Baltās Rozes, Čehoslovākijas Baltās Lentas, Igaunijas Ērgļa, Polijas Polonia Restituta un citiem ordeņiem un atzinības rakstiem. Aviācija bija Jāzepa sirdslieta, viņam bija daudz zināšanu un pieredzes šajā jomā, un to viņš arī atdeva darbam. 1940. gadā J. Baško pensionējās un atgriezās dzimtajā pusē, lai piepildītu seno sapni par atpūtu dzimtajā novadā.