Apraksts
Arendoles muiža pirmo reizi vēstures avotos minēta 16. gadsimtā. Tās īpašnieki laika gaitā vairākkārt mainījušies, muiža piederējusi Grappenbruku, Līdinghauzenu-Vulfu un Plāteru Zībergu dzimtām. Pašreizējo izskatu muiža ieguva pārbūves laikā no 1895. līdz 1901. gadam, kad grāfs Andrejs Plāters-Zībergs to bija iecerējis paplašināt un veidot kā medību pili. Muižkungu māja izvietota uz lēzena pakalna Dubnas upes krastā. Kungu mājai ir vairāki grezni lieveņi un balkoni ar romantiskām margām un vāzēm.
Pamatojoties uz agrārās reformas likumu, muižu 1921. gada 14. janvārī atsavināja un nodeva Kalupes pagasta valdes rīcībā. Muižas kungu māju izremontēja, un 1925. gadā tajā tika ierīkota pamatskola un bāreņu patversme, bet kalpu mājā izveidoja kara invalīdu pansionātu. Skola un invalīdu nams darbojās līdz 1975. gadam. Apkārt muižai ir saglabājies 6 ha liels parks ar simtgadīgām liepām un ozoliem. Parks ir dažādu putnu sugu paradīze, kur to balsis skan no saullēkta līdz rietam.
1995. gadā Arendoles muižas kungu māju iegādājās privātīpašnieki, un sāka tās atjaunošanu. Kopš 2002. gada muižā darbojas biedrība “Es Latgalei”, kas rūpējas par tās saglabāšanu un attīstīšanu.
Kungu mājā var apskatīt Latgalē vienīgo, autentisko Latgales muižu mēbeļu un interjera priekšmetu kolekciju, kas izveidota daudzu gadu garumā. Šeit uzzināsiet daudz par muižas un Latgales vēsturi.
Muižā iespējams nakšņot un baudīt autentisku vietējo ēdienu.
Militārais mantojums
Arendoles muižā ir iespēja apskatīt privātkolekcijas ekspozīciju, noklausīties stāstījumus par notikumiem Latgalē Pirmā pasaules kara laikā (par 1915-1918 gadiem), par Latgales atbrīvošanas no boļševikiem (par 1919. un 1920. gadu), robežsardzes un policijas drošību no 1920. līdz 1940. gadam, pretošanās kustību un deportācijām 1941. gadā, Otro pasaules karu Latgalē (no 1941. līdz 1944. gadam) un pretošanos otrreizējai padomju okupācijai no 1944. līdz 1991. gadam.
Īpaša ekspozīcija ir veltīta bijušajam Kalupes pagasta policistam Jānim Babrim (1904-1982), kurš 1941. gada 14. jūnijā pretojās deportāciju operatīvajai grupai, nošaujot milici Slicu un ievainojot komunistiskās partijas pilnvaroto Jozānu.
