Šogad festivāls ir demokrātiskāks kā iepriekš, jo piļu un muižu saimnieki nav apgrūtināti ar viesu gaidīšanu vai zīmogo izsniegšanu, bet ceļotāji var brīvi ceļot paši plānojot savu laiku un galamērķus. Vienīgais ierobežojums, ka apceļotājiem ir jābūt sociālo tīklu facebook vai instagram lietotājiem.
Ceļotāju uzdevums ir sakrāt foto galeriju ar vismaz 20 kadriem no dažādām pilīm un muižām. Katram kadram ir savs kritērijs. Visa informācija par akcijas norisi publicēta www.pilis.lv
Piļu un muižu izzināšana ir kā ceļojums vairāku gadsimtu garumā – tā sniedz iespēju iepazīt kultūras mantojumu, izdzīvot vēsturiskus stāstus un atklāt arhitektūras, ainavu un mākslas daudzveidību. Preiļu novads šajā ziņā izceļas īpaši, jo salīdzinoši nelielajā novada teritorijā sastopams ievērojams skaits muižu, katra ar savu likteni, raksturu un noskaņu.
Daļa no šīm vietām saglabājušas arhitektūru un parkus, citas – atklājas caur radošām iniciatīvām, kultūras pasākumiem vai mūsdienīgu kultūrtelpu, taču kopā tās veido daudzslāņainu stāstu par novada vēsturi un attīstību.
Arendoles muiža
Arendoles muiža ir viena no arhitektoniski izcilākajām saglabātajām muižām Latgalē, kas atrodas gleznainā Dubnas upes ielokā, simtgadīga parka ieskauta. Muiža līdz mūsdienām saglabājusies bez būtiskām pārbūvēm, izceļoties ar savu autentiskumu, savdabību un laikmetam raksturīgām arhitektūras detaļām.
Ārdavas muiža
Ārdavas muiža (vēsturiski zināma arī kā Jezufinovas muiža) ir viens no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem Preiļu novadā, kas iemieso Latgales muižu kultūras mantojumu un vēsturisko slāņainību. Muiža ir piemērs tam, kā vēsturiska ēka var iegūt jaunu elpu, pateicoties cilvēkiem, kuri izvēlas atgriezties, darīt un veidot nākotni, cienot pagātni. Ārdavas muiža pakāpeniski tiek iedzīvināta kā atvērta, viesmīlīga un sabiedrībai pieejama kultūrtelpa, kur vēsture sastop mūsdienu iniciatīvas.
Preiļu pils
Apmeklētājiem durvis vērusi grāfu Borhu mantojums - atjaunotā Preiļu pils. Deviņu gadu laikā vietējai pašvaldībai ir izdevies sakārtot avārijas stāvoklī esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, neogotikas pērli. Preiļu pils ir viena no greznākajām un dzīvākajām vēsturiskajām ēkām Latgalē, kur pagātne organiski savijas ar mūsdienu kultūras un atpūtas pieredzi. Apmeklētājiem ir iespēja izstaigāt pili gida – grāfa Borha – pavadībā, iepazīstot pils vēsturi caur stāstiem, personībām un leģendām, kas piešķir apmeklējumam īpašu noskaņu. Pilī skatāma arī 5D videoekspozīcija par Latgales amatniekiem, kas ļauj mūsdienīgā un sajūtās balstītā veidā iepazīt novada amatu prasmes, radošumu un tradīcijas- šī pieredze, bez šaubām, uzrunā gan lielus, gan mazus apmeklētājus. Tāpat īpašu baudījumu piedāvā pils restorāns "viAmor".
Vārkavas muižas pils
Pirmo reizi Vārkavas muiža pieminēta 1583. gadā, kā Rēzeknes starastijai piederoša muiža. Vietā, kur tagad atrodas Vārkavas administratīvais centrs – Vecvārkava – 16. gs. izveidojās tirgotāju folverks (pusmuiža, viensēta), kurā tirgotājiem bija pienākums iepirkt Polijas karalim visāda veida meža preces – būvkokus, ogles, bebru, lāču, caunu ādas – un tās pa Dubnu nogādāt līdz Daugavai un pa to tālāk uz Rīgu. Vēlāk šis tirgotāju folverks tika dēvēts par Vārkavas folverku.
19. gs. Vārkavas folverks kļuva par patstāvīgu muižu, un tad arī tika uzcelta Vārkavas muižas mūra pils. Vēstures avotos nav precīzu ziņu par pils tapšanas gadu, vien minēts fakts, ka vecā kungu māja nodegusi, un tādēļ 19. gs. otrajā pusē, ap 1865. gadu, tika uzcelta šī jaunā mūra ēka.
1912. gadā muiža un Vārkavas pils piederējusi poļu muižniekam Benislavskim. Kad 1912. gadā Benislavskis muižu pārdeva un to iegādājās būvuzņēmējs, dzelzceļu būvētājs Krievijā un Persijā, miljonārs Dorimedonts Aļeiņikovs (1866-1919), sākās intensīva tās saimniecības attīstība – muižā ievilka elektrību, ūdensvadu, uzcēla dzirnavas, ierīkoja kokapstrādes un vilnas apstrādes darbnīcas, iekopa plašu ābeļdārzu un sāka lietot tā laika modernākās lauksaimniecības mašīnas. Īpašu vērību veltīja sugas liellopu un zirgu audzēšanai. Muižnieks plānoja uzbūvēt dzelzceļu, kas savienotu Aglonas un Nīcgales stacijas, taču kara sākums to izjauca. Pašlaik Vārkavas muižā ir izvietota Preiļu novada Upmalas pagasta pārvalde.
Vārkavas muižas pils ir Valsts aizsargājamo nekustamo pieminekļu sarakstā un Vārkavas parks ap pili ir dabas piemineklis. Muižas pili un tās noslēpumainos pagrabus var apskatīt sazinoties ar VisitPreiļi vai Vārkavas novadpētniecības muzeju.
Vēl papildus apmeklētājiem noteikti ir jāredz greznā Apple Manor & Garden complex jeb Silajāņu muiža (nav akcijas dalībnieks).
Silajāņu (vēsturiski – Solujeny) muiža dibināta 1860. gadā, un tās vēsture spilgti atklāj Latgales muižu attīstības ceļu vairāku paaudžu garumā. Šobrīd Ābeļu muižas un dārza komplekss apvieno divas ēkas – burvīgo, vēsturisko muižu un eleganto akmens ēku, radot harmonisku dialogu starp pagātni un mūsdienām. Silajāņu muiža no citām Preiļu novada pilīm un muižām izceļas ar īpaši greznu interjeru, kurā dominē zeltītas krāsas, izsmalcinātas detaļas un dekoratīva bagātība. Šī greznība piešķir telpām svinīgu noskaņu un rada sajūtu, ka apmeklētājs nonācis pasaulē, kur elegance un estētika ir neatņemama pieredzes daļa. Piecu hektāru plašais, koptais muižas īpašums piedāvā daudzveidīgas atpūtas iespējas gan mierpilnai atelpas pauzei, gan ievērojamiem pasākumiem, dārza svētkiem. Aktīvās atpūtas cienītājiem pieejami sporta laukums, meža taka, tradicionālā Latgales melnā pirts un peldvieta pie Feimaņu ezera.
