Apraksts
Aglonas Bazilika – Latvijas katoļu reliģijas centrs, celta vēlā baroka stilā, un to rotā divi, apmēram 60 m augsti torņi. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā 17. gadsimtā darinātā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte". Aglonas baziliku ietver plašs sakrālais laukums, kas izveidots rekonstrukcijas laikā (1992.-1993.), gatavojoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei. Laukumu ietver nožogojums ar 10 vārtiem, un austrumu pusē tas robežojas ar Egles ezeru. Centrālie vārti izveidoti identiski vēsturiskajiem vārtiem. Aglonas bazilikas klosterī pieejami vairāki nakšņošanai paredzēti numuriņi, tāpat iespējamas gardas maltītes, kas iepriekš jārezervē.
100 metrus uz austrumiem no bazilikas atrodas Aglonas svētavots – viens no populārākajiem un visvecākajiem Latgales avotiem, kas slavens ar savām dziednieciskajām spējām.
Militārais mantojums
1. pasaules kara gados Aglonas Bazilikas klosteris un saimniecības ēkas tika izmantotas visdažādākajām vajadzībām: kādu laiku bija skola bēgļu bērniem, tad 1916. gadā šeit izvietojās Krievijas 5. armijas 26. inženierbataljona štābs un Viskrievijas pilsētu savienības slimnīca.
1940. gadā, Latvijā nodibinoties padomju varai, Baznīcas īpašumi tika nacionalizēti. Abas ģimnāzijas pārgāja valsts pārziņā. Komunistu režīms plānoja slēgt Aglonas baznīcu, bet tas neizdevās, pateicoties draudzes locekļu stiprajai pretestībai. I Pasaules kara gados Aglona skaudri izdzīvoja nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu. Par ebreju un slimnieku slepkavību nosodīšanu tiek arestēts un nezināmā virzienā aizvests Aglonas ģimnāzijas direktors Aloizs Broks.
1944. gada vasarā karadarbības laikā no artilērijas šāviņiem cieta baznīcas torņi un jumts, tika izsisti logi, izrobotas sienas.
1944. gada 23. jūlijā, lai saglabātu Aglonas Dievmātes svētgleznu, dekāns Francis Lazdāns ar arhibīskapa A. Springoviča ziņu to izveda no baznīcas. Gleznu pajūgā aizveda un noslēpa sv.Annas baznīcā Vanagos. Aglonā svētglezna atgriezās šī paša gada augustā.
1949. gadā Aglonas klosterī ieradās māsas no slēgtā Rīgas Nabadzīgā Bērna Jēzus klostera. Aglonā māsas dzīvoja līdz 1960. gada maijam, kad ar valdības rīkojumu Klostera māsu kopiena nedrīkstēja pastāvēt. Māsa turpināja slepeni ievērot klostera regulu, dzīvojot mazās kopienās un strādājot valsts darbos. 1960. gadā vietējās varas iestādes no klostera izveda dominikāņu bibliotēku.
Padomju režīma gados svētceļniekiem tika likti visneiedomājamākie šķēršļi, lai viņi nevarētu pulcēties Aglonā. Toreizējie varasvīri lika aizbērt Aglonas svētavotu, domādami, ka ar to mazinās svētceļnieku plūsmu uz Aglonu. Svētku laikā Aglonas apkārtnē bija ierobežota satiksme: valsts transports (autobusi) līdz Aglonai nekursēja, taksometriem uz Aglonu bija aizliegts braukt, 15. augustā cilvēkiem bija aizliegts braukt gan ar zirgiem, gan ar automašīnām. Protams, visi šie ierobežojumi tika ieviesti, lai cilvēki nevarētu nokļūt uz svētku dievkalpojumu. Tika likti šķēršļi citu draudžu priesteriem, lai viņi nevarētu piedalīties Aglonas svētkos. Neskatoties uz visiem aizliegumiem un vajāšanām, baznīca vienmēr notika dievkalpojumi un 15. augustā tika svinēti Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētki.
Jau no 1770. gada bija pieejamas ziņas par Aglonas dominikāņu bibliotēkas grāmatām un plašumu. 1940. gadā bibliotēkā atradās apmēram 4853 iespiestas, kā arī 82 ar roku rakstītas grāmatas un vīstokļi. Daži simti grāmatu tika aizvesti uz bibliotēku Rīgā, bet lielākā bibliotēkas daļa sadedzināta Aglonas dzelzceļa stacijas kurtuvē. Daļa vērtīgo grāmatu un dokumentu tika atrasta baznīcas labajā tornī 20. gadsimta 90-tajos gados, uzsākot bazilikas atjaunošanas darbus. Padomju režīma gados svētceļniekiem tika likti visneiedomājamākie šķēršļi, lai viņi nevarētu pulcēties Aglonā. Toreizējie varasvīri lika aizbērt Aglonas svētavotu, domādami, ka ar to mazinās svētceļnieku plūsmu uz Aglonu. Svētku laikā Aglonas apkārtnē bija ierobežota satiksme: valsts transports (autobusi) līdz Aglonai nekursēja, taksometriem uz Aglonu bija aizliegts braukt, 15. augustā cilvēkiem bija aizliegts braukt gan ar zirgiem, gan ar automašīnām. Protams, visi šie ierobežojumi tika ieviesti, lai cilvēki nevarētu nokļūt uz svētku dievkalpojumu. Tika likti šķēršļi citu draudžu priesteriem, lai viņi nevarētu piedalīties Aglonas svētkos. Neskatoties uz visiem aizliegumiem un vajāšanām, baznīca vienmēr notika dievkalpojumi un 15. augustā tika svinēti Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētki.
